| the rage of gods |
Jun. 12th, 2010|08:09 pm |
dear god, i solemnly swear - nekad vairs nevienam neteikt un pat sev nedomāt, ka man sen nav sāpējusi galva.
jo šīs 2 dienas mani vnk nogalina. man viņa nav šitā sāpējusi kopš 11.kl. pat trakāk laikam.
es biju aizmirsusi, kā tas ir, kad tu nevari lasīt, skatīties filmas, klausīties mūziku.. domāt.. kā tas ir, kad tu nevari ne gulēt, ne negulēt.. ne sēdēt un grozīt galvu.. ne kustēties vsp. aizmirsusi, ko nozīmē vemt no sāpēm un raudāt.. [un ja es runāju, godīgi, man likās, ka es nomiršu.. bet thank you god, for the magical white powder nimesil.. kuru man izdevās turēt iekšā pietiekami, lai tas iedarbotos un es aizmigtu..]
p.s. neliela epifānija - "mākslīgais aborts"
reiz zevam tik ļoti sāpēja galva, ka viņš palūdza hēfaistam to pāršķelt uz pusēm. kad šis to izdarīja, no zeva galvas izlīda atēna..
reiz sofijai tik ļoti sāpēja galva, ka viņai gribējās to pāršķelt uz pusēm, bet viņa iebēra krūzē baltu pulverīti un uzlēja virsū ūdeni, samaisīja un izdzēra. un mazais bērns viņas galvā nomira. |
|