|
Apr. 5th, 2004|09:50 pm |
Bezvārda cilvēki pretī nāk
Un klusi bez vārdiem sveicināt sāk...
Šodien uz perona stāvēju un baudīju cigaretes dūmus, līdz vienā brīdī pienāca klāt „cilvēks” ar garīgu atpalicību un mēģināja izbičot cigaretes končiku! Viņš pat lāgā runāt nemācēja, tik daudz cik ar zīmēm, un nožēlojami lūdzošu skatienu. Manas cilvēcības paliekas dziļi manī mēģināja mani iežēlot, bet ujebānis uzvarēja!!! Un cēli nospiedis cigaretes galu pret miskastes malu izmetu to...
Jūs teiksiet ka tas ir nežēlīgi, necilvēcīgi. Jā tā tas ir vairumam no jums, bet vai ja būtu iedevis viņam to končiku. Būtu izpaticis viņam. Vai tas ko mainītu viņa dzīvē? Vai pretēji ļautu viņam saprast, ka palūdzies un tu dabūsi!!! Un viņš nākamreiz nāktu atkal un lūgtu, tā kā tāds ieradināts suns.
Jā nežēlīgi izdarījos, bet... |
|