|
Jan. 4th, 2005|10:22 pm |
|
Klusuma naids ienāca tevī
Tu paliki ar lūpām sakostām
Un naidpilni asarainām acīm
Solīdamās nekad vairs nemīlēt
Tu cīņā devies par tiesībām
uz baudu
Ko sniedz darba čaklums
Dzelzs sievietes nepārspējams
spēks
Aizmirstot vāro sapni
Kas reiz spārnos cēla
Šovakar domāju par bijušo, par to kam nav nekādas nozīmes
vairs manā dzīvē. Par to kas sāpīgs reiz bija, tagad tikai atmiņu piedrazo...
|
|