snu

Bez mitas viņš skrēja
Ķēra un grāba
Zirnekļa tīmekļos pinās
Tik vien kā sāpes palika viņam

Viņš stāvēja, pēdējie soļi, pēdējie metri, tad pavērtos nebūtība, vienaldzību nomainītu klusums. Var jau būt, ka vieglāk ir dzīvot veltot tikai visu uzmanību sev. Var jau būt, ka jūtām nav vietas šai cilvēcības pārpilnajā pasaulē, var viss būt. Tomēr lai cik varētu dažādu iespēju, izvēle palika pie spējas just, kas atveda viņu kraujas malā.....