|
Mar. 21st, 2004|08:34 pm |
ir izsmelts viss
kas smeļams bijis
tik sauja smilšu palikusi
kas man caur pirkstiem birst
Dažubrīd nogurums, tukšums uzvar, bet tikai dažreiz. Pārsvarā jau saņemamies un iestāstām sev lielākos melus pasaulē, ka neesam tukši, noguruši, bet gluži pretēji – vajadzīgi, gudri... |
|