snu

Izslēdziet gaismu kāds,

Lai acis nežilbst

No visa ko pasaule sniedz

Aizdariet ausis lūdzu

Lai nedzird

Vārdus labos un ļaunos

Padariet kurlmēmu mani,

Lai viens ar sevi mītu

Vai kādreiz savā lielummānijā neesat teiksim krogā sēdēdami vērušies visā it kā no malas, nevis kā viens no visiem, bet kāds, kura acis un ausis ir iemestas nevietā. Ļaujot tām vērot, bet nepiedalīties, dzirdēs smieklus, bet nesmieties?