|
Miers virs zemes
Tās muļķības
To zin ik viens
Uzsprāga mašīna, ap desmit cilvēku beigti. Demagoģiskas sēras būs, viens otru vainos. Sankcijas, atriebība arī nekur neizpaliks. Pret ko? Da pret visiem, kas nav ar mums...
Nez, kad beidzot cilvēki sāks ne tikai aicināt uz cilvēcību, bet arī dzīvot cilvēcīgi? Protams, var jau teikt, ka katrs atsevišķs indivīds dzīvo cilvēcīgi un nespēj pat mušu nosist. Tomēr esot tautai cilvēcība zūd... Dīvaini...
Bet ko nu daudz par politiku, galvenais, ka ir apspiestie un spiedēji it visur. Izdzīvo tikai stiprākie, radot vēl stiprākus pēcnācējus, kuri nemeklē siltumu, maigumu vai nez kādus vēl vājo pielūgsmes elkus. Bet ir īsti cīnītāji. Bez jūtām tikai ar ticību un apziņu, ka viņi cīnās par skaistāku nākotni. Turklāt spēcīgāki ir tie, kas tic nevis materiālajām vērtībām, bet tie, kas tic reliģiskai demagoģijai. Pienāks dienas, kad viņi uzvarēs....
/PS vietā – man iet lieliski, ārā līst cilvēku savstarpējā vienaldzība tikai pieaug! Vienā vārdā dzīve ir skaista, un dod man nodzīvot pēc iespējas ilgāk Tu, kas esi augšā vai apakšā. Vienalga. |