snu

Strādāt dzīties pēc naudas un varas, kas var būt vēl jaukāk? Iznīcināt citus, staigāt pa viņu emocijām, sapņiem ar gumijas zābakiem. Bez trokšņa toties stingri piespiežot pazoles pie zemes. Jauki!

Vienmēr mani ir fascinējuši krievu  laiku filmas par nacistisko Vāciju un tās koncentrācijas nometnēm, kur cilvēku līķus stūma ar traktoriem. Iedvesmojoši. Protams mūsdienās cilvēktiesību pulciņa plikadīdas, pacifistu memmesdēliņi, pasaules ekonomijas veidotāju un uzturētāju atbalstīti, tādas lietas nepieļautu… Bet ar laiku mēs viņus tomēr pārsteigsim – stumjot līķus kaudzēs un baudot šo mirkļu burvību. Turklāt tie būs dzīvie līķi – cilvēki bez emocijām, īstas mašīnas, kurām viss būs atņemts izņemot vēlmi strādāt, kalpot cilvēces mazākumam…

Murgs kaut kāds:)