|
Jun. 29th, 2004|11:01 pm |
Mazliet vēl
Sēdēt, parunāt
Siltumu sajust
Miglas rēgos
Ieraudzīt vēl vienu reizi
Smaidu, miesu maigo..
Un tad iet tālāk
Meklēt jaunus rēgus
Neaizmirsto... tavējo..
Bet migla auksta
Siltums zudis
Vien trula ilūzija - smaids
Un sarunas vien galvā
Tik rēgi reāli -
Iedomās
Tie nāk lai neļautu
Vairs aiziet
Tie paņem līdz
It visus
Kas reiz meklējis
Sapņu atblāzmas...
Outlook Express ir tāds folderīts "Darfts" - uzgaidāmā telpa epastiem, kuri nogaida īpašnieka lēmumu sūtīt vai nē. Šodien esmu arī Darftā, uzgaidāmajā telpā kur uz tablo neparādās vai iešu tālāk vai lemts palikt tepat atmiņās. Bieži pats apgalvoju, ka no viņām nav jābēga, viņas ir jāaber ar laika putekļiem, kuri ik pa brīdim mazliet jāpapūš nost. Tomēr ir reizes, kad sanāk putekļus par stipru aizpūst par tālu. Tad atmiņas vairs nav tikai labas/sliktas/sāpīgas, bet reālitāte, nosacīta atgriešanās laikā un vietā. Bieži vien tās sajūtas kuras pārņem ir daudz saasinātākas par tām, kas bija toreiz nosacītajā realitātē. Tad sanāk iesprūst kautkur pa vidam un netik ne uz priekšu, ne atpakaļ. Palikt atmiņu Darftā... |
|