snu

Mana diena lielākā daļa paiet pie datora, gudrojot, rakstot, meklējot, izniekojot laiku. Darbs jau skaitās diezgan solīds [laikam] un katrā ziņā darbs, kurā visu laiku jākustina pelēkās šūniņas. Tikai pēdējā laikā nez kāpēc man nav nemazākās vēlēšanās priecāties par darbu. Ne jau tāpēc, ka man viņš nepatiktu, bet tāpēc, ka sēžu pie galda, tāpēc, ka nav aktivitātes miesai. Pazudis ir līdzsvars, prāts vairs nesaprotas ar miesu. Tik daudz cik viens otru nogurdina...