snu

Bezmiera vējš ārā

Klauvē pie loga

Tas atnesis ziņu

Vai nojausmu tikai

Tieši ko

Sirds viss vairāk kāro...

Zināšanas neatbrīvo tās liek domāt. Cilvēks kurš nedomā, vai domā maz ir pieradis pie konveijera dzīves. Izklaides vietā ļaudamies alkoholam, sexam un vēl kādai banālai izklaidei intelektuāļa acīs bieži ir daudz laimīgāks par to, kurš nemitīgi domā, cenšas izzināt sevi un pasauli... Kāpēc tā?

Kāpēc zināšanas, domāšana tik bieži liek justies tukšam, maziņam, nelaimīgam? Vai tāpēc, ka jo dziļāk grimsti, jo lielāka tumsa apņem?