Uzrāpies kalnā, ja vien kādu no Latvijas pauguriem var tā nosaukt, apguļos  un veros zvaigznēs stāstot Tev par sevi, jūtām. Nezinu kāpēc. Var jau būt ar cerību, ka stāsts liks atgriezties. Maz ticami. Varbūt tikai tāpēc ka gribu kādam izstāstīt. Bet varbūt, lai aizpildītu tukšumu starp mums, mūsu ķermeņiem.