Šovakar silta elpa

Kā pavasaris piekļāvās

Bet domas kavējās ziemā

Pie tevis

Tās neļāvās, tas aizgāja

Vientuļi malā

Pie tevis

Pēc kuras ilgojās..

Smejieties, ja jums tā tīk, sauciet par garīgi slimu, bet savādāk nespēju, kā ilgoties pēc vēja [viņas], kuru nekad nenoķert, jo tas nemitīgā kustībā. Kā man iet? Paldies labi, darbs ļauj aizmirst skrējienu pēc vēja, pēc sapņa. Var jau būt, ka dzīve ir maldi, par kuriem pēc nāves smaidām. Tomēr, dzīvo tikai reizi un tā reize sāp, kā pote pret bakām bērnībā. Viena pote, īss mirklis, kā dzīve, kurā sapņi mēdz nepiepildīties, vai piepildoties kļūs par māņiem....

Man jūsu pietrūkst... Jūsu kaisles, vienaldzības, smaidu un vienaldzības, tikšanās prieka, un miera ar kādu aizgājāt... Man pietrūkst sapņu par Jums, un jo īpaši Tevis....

Lūdzu runā ar mani!...