|
[Oct. 31st, 2005|10:15 pm] |
smieties vai raudāt,
vienalga,
cerības liekas
tik vien kā sāpes nodarošas,
plosošas un tik aicinošas
mīlestība lēta manta
bezcerīga nevajadzīga
Sapņi bezjēdzīgi
piepildoties sāp
tik Nāve sapnis kurš neviļ
Bet līdz tam vēl laiciņu smiesies
Par visu dievs tēvs un velns...
Dievs un velns vienā personā, nevis divi pretmeti, bet viens, vienkārši cilvēku nodalīts, lai būtu kam ticēt.. |
|
|