Atnāca ziema augstiem glāstiem

Skāva augstām rokām

Ieceļot klēpī dvēseli mirušo

Aiznesa līdz uz klusumu...

Viņš nolieca galvu sava ķermeņa priekšā kurš izturēja tik daudz pienākumu, stundu, kuras tika pavadītas darbā, bet nespēja pieņemt prātu, jo tas neprata novērtēt materiālo ieguvumu salīdzinot par trulumu, kurā iedzīvojās!

Dažreiz zūd robeža starp mēģinājumu aizmirst, nedomāt un sevis noliegšanu, ziedošanos kam bezjēdzīgam, kam ir tikai materiālais labums, īslaicīgs.

Ko es gribu Jums pateikt?