Snu ir miris, lai dzīvo snu!

 
Ielu renstelēs pabiras lasa
No notekcaurulēm padzerties iet
Pie ubagiem naktsmājas lūdz
Nevienam nevajadzīgā mīlestība

 
Cilvēks pavērās saulē ar cerību ieraudzīt, bet saule viņu padarīja aklu, jo nav lemts mums redzēt tās spožumu pilnībā, toties zemes dubļus iepazīt gan
Atgriezties ir smagi, neattaisnot uz sevis liktās cerības, neattaisnot sapņus. Vai tādi maz bija, jebšu tikai ilūzijas. Es uz brīdi biju ļāvies vājumam, ticībai uz kādu citu nevis tikai uz sevi, un dabūju samaksāt. Nevaru solīt ka tā vairāk nebūs, bet censties varu, jo turpmāk mīlēšu tikai vienu....