stāšos klosterī, varbūt gremdēšanās lūgsnās paglābs no nemiera…

Pasaule klusē, kad cilvēki mirst,
Jo parasti notiek tas naktī
Kad citi siltumā dus...

Radīšana notiek sāpēs. Sievietei dzemdējot jācieš sāpes, mākslinieks izcieš kreatīvās sāpes, ideju ģenerators mokās simts idejās, līdz rada savu vienīgo ideālo ideju. Tā varētu turpināt uzskaitījumu. Tomēr jautājums, kurš mani nomoka visvairāk, vai Dievs radot pasauli arī mocījās sāpēs, ka tagad atriebjoties par to, ka viņa sāpēs radīto cītīgi iznīcinām, sāpes sniedz kā dienišķo maizi?!!

Kaut reizi mūžā
Kāds man acīs patiesību teiktu
Ka nederu nekam
Ka slaists vien esmu
Lai atvērtu man acis
Atrautu no zvaigznēm
Sapņus kājām sabradātu
Pie darba pieliktu
Un domāt spēju
Atņemtu