| |
[Oct. 6th, 2004|08:46 pm] |
<x_> nu laab..... preceeties mees nepreceesies...a kaa vispaar ar meiteneem... nu vismaz bik pastaaviigaaka par visaam citaam ir tagad kaada vai kaa/:)
(20:44) <x_> ?
(20:44) <x_> :)
(20:44) <snu> ne
(20:44) <x_> ko taa?:)
(20:44) <snu> a nez
(20:44) <snu> taapat labi
(20:44) <x_> hm....
(20:44) <snu> nav lieki paardziivojumi
(20:44) <snu> paargulj i miers..:D
(20:44) <x_> nju nju...pagaidaam jau jaa..... bet nu....:) |
|
|
| |
[Oct. 6th, 2004|09:55 pm] |
Tev bija silti, pat karsti, viss traucējošais bija pamest. Mazas sviedru lāsītēs, mitras matu šķipsnas, kuras līp pie sejas. Baudas priekšnojautās atvēroties līdzīgi kā zieds, lai ārā jau rudens, tavas lūpas pārvēršas maigumā, tavi acu plakstiņi aizklāj telpu skatienam, lai visa varētu atdoties gaidāmai saldmei, tavas roka maigu kustību pārņemta tuvināja lūpām baudas avotu – karameļu saldējumu.... |
|
|