Piecas dienas nedēļa tu skrien kā mazais ezītis, lai iegūtu šo un to, lai piepildītu kādu savu sapnīti, bet tikai divas dienas nedēļā tev ir iespēja piepildīt. Dažreiz arī šo divu dienu nav, jo ir taču jāstrādā, jāsasniedz, jānopelna. Nav laika sīkām izklaidēm. Darbs, darbs, darbs!

Tā vienā mirklīt nemaz nemanot, saproti ka darbā gūsti baudu. Nākošajā ka naudas pieaugums tavā kontā dara tevi neizsakāmi laimīgu. Trešajā tu skaties spogulī un redzi grumbainu, pāragri novecojušu un pārgurušu cilvēku, kurā ir pazudis viss jaunības spars, ideālisms, sapņi. Ir palicis tikai noguris cilvēks, kuram ir viss izņemot sapņus ko piepildīt, ideālus pēc kā tiekties... Cilvēcības kurā ieskatīties...

Pasaki man vārdus trīs

Lai varu ar tiem spēlēties

Sajust tos un klusi piesaukt

Kad sirdij grūti iet...

Pasaki man vārdus trīs

Lai virs zemes paceltos

Un varētu es lidot

Pretī zvaigznei tavējai