| |
[Mar. 10th, 2004|10:36 pm] |
Nezinu varbūt tas ir tukšums, varbūt vienaldzība pret visu un visiem, bet varbūt es pats esmu sekls un citu acīs muļķis, un tikai pat sev liekos gudrs... var jau buut...
„Tad Dieva priekšā stājās klauns,
kā stāšos es,
kā stāsies tu,
kā stāsies reiz it visi.
Un ko gan darīja Dievs Tēvs?
Viņš piecēlās no sava torņa
un gāja pretim klaunam...
Un lūk – vairs nesmējās neviens,
tik divi raudāja kā bērni –
Dievs Tēvs un muļķa klauns...”
(c) Mārtiņš Zīverts „Āksts” |
|
|