|
Apr. 22nd, 2004|10:29 pm |
Pa klusām ielām
Klīst mans gars
Tas izmisīgi meklē
To kas aizgājis un pazudis
Uz mūžiem zemē norakts
Klusi dus
Priecīgi, bēdīgi - pārsvarā visiem cilvēkiem ir liels PO kā jūtas otrs...
Vakar vakarā man zvanīja viena samīlējusies dzindzaliņa, varbūt pat vairs nē, bet uzpīkstināja gan, lai atzvanu. Nezinu ko gribēja un man arī vienalga, jo esmu Ujebānis... |
|