snu

Uz ceļiem krīt vīrs sirmu bārdu

Un bruģakmeni skūpsta asiņainu

To minis reiz ir viņa dēls

Bet tagad beigts!

Pret lietus debesīm

Vērš sirmu skatu,

Kur meita atdusas

Pēc asiņainas nakts

Un četriem vīriem krūmājā!

Pret zemi saliecies

Ir ceļinieka skats

Tas ceļā palicis ir viens

Zem ceļa raktu sievu!