snu

Velns dejo

Uz eņģeļu ceļa...

Drebošs sirms onkulīt, reiz tādi mēs būsim visi, un tad mūsu jaunības pārdzīvojumi kļūs par pasakām, ko stāstīt mazbērniem. Ja vien mēs tādus piedzīvosim. Vairums no mums arī piedzīvos. Sīkumus aizmirsto, atceroties tikai to labo, kas bijis. Atceroties to, kas mūs padara par cilvēkiem. Jaukiem vai nejaukiem labiem, vai sliktiem viens pīpis.

Zināt kas mani nomāc visvairāk ik pa laikam? Tas ka nespēju būt vienkāršs, patiess un cilvēcīgs pret apkārtējiem, nešķirojot...