snu

Ielas malā guļot

Par ēnām garām slīdošām

Pie sevis klusi smaidu

Kaut ģīmis bēdīgs man

Un roku pazemīgi stiepju

Ar cerību - varbūt

Iekš kādas ēnas

Būs dvēselīte palikusi

Tad kādu grasi tā iebērs man

Uz pēdējā no zobiem

Lielu uti lieku

Lai jaukai dāmai šķebina

Un cerība man viena

Ka audzināta laba

Tad vairāk kapeiku tā dotu

Un ātrāk bēgtu