|
Dec. 16th, 2009|07:59 am |
Sētnieka darbīgo roku rosmes un mammas rīta soļu pamodināta, nolemju pagatavot brokastis.
Stāvot pie loga ar kafijas krūzi labajā rokā, vēroju ziemas rīta cēlienu.
Sniegpārslu tango laternu starmešu gaismā. Pirmie pēdu nospiedumi un pirmās auto rises. Iepriekš norunātu tikšanos gaidas un izpildījums. Un lēnām aiz loga notiekošais noris ar koeficientu x2
Un es mācos dzīvot ar savu šā brīža kliedzoši egocentrisko Es, zaudējot draugu un velti gaidot viņa kaķpēdiņu soļus, sekojot man uz virtuvi. |
|