| |
[Apr. 30th, 2010|09:03 pm] |
|
Lietus Vīrs vēdina debesu telpas, saules putekļiem zibinot mākoņu pļavas. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2010|10:57 pm] |
Šonakt, nespējot aizmigt ātri - rotējot horizontālā līmenī ap savu asi, dīdot segu un grozot galvu, un tieši galvu grozot, atskārtu, ka man kārojas ieslīgt čīkstošā koka gultā ar puķu grebumiem, kuru varbūt apdzīvo kāds ķirmis-vientuļnieks un kura klāta tīriem lauku smaržas palagiem, bet spilvens darināts no dūnām, kurām vēl ir dabiskie 'nadziņi' - kātiņi.
Guļot, tie kutina ausi.
Atceros, ka bērnībā tos vienmēr mēģināju vilkt ārā no spilvena, darinot nelielus caurumus spilvendrānā. Izvilkdama - baudīju dūnu kņudinošo vieglumu un maigumu, slidinot tās pār pirkstu galiem. Un meklēju aizvien jaunus dūnu iegūšanas punktus spilvendrānā. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2009|07:59 am] |
Sētnieka darbīgo roku rosmes un mammas rīta soļu pamodināta, nolemju pagatavot brokastis.
Stāvot pie loga ar kafijas krūzi labajā rokā, vēroju ziemas rīta cēlienu.
Sniegpārslu tango laternu starmešu gaismā. Pirmie pēdu nospiedumi un pirmās auto rises. Iepriekš norunātu tikšanos gaidas un izpildījums. Un lēnām aiz loga notiekošais noris ar koeficientu x2
Un es mācos dzīvot ar savu šā brīža kliedzoši egocentrisko Es, zaudējot draugu un velti gaidot viņa kaķpēdiņu soļus, sekojot man uz virtuvi. |
|
|