skaisti uzrakstīts!
bet es domāju - tā taču nav tikai ar fotogrāfiem vien. tā ir ar jebkuru radošu profesiju, vai, drīzāk, jebkuras profesijas jebkuru pārstāvi, kas ir pilnībā un ar visu sirdi nodevies savai lietai, mēģinot no sevis panākt labāko profesionalitātes rādītāju.
un tad tas vienkārši ir jautājums par prioritātēm - kādam tas ir dēls, bet kādam - field shooting, būt klāt notikumos, redzēt, sajust un nodot tālāk. es tur neredzu nekā slikta un nepareiza.
un viņš jau tā arī nepasaka - vai dzīve, ko viņš vada tagad, ir palīdzējusi viņam kļūt par labāku fotogrāfu?
