radu

vienīgais, ko es varēju radīt ir teksti, bet es pat tos vairs nevaru kvalitatīvi radīt.
ko lai es vēl radu?

"kāda lieta vai sajūta, vai jebkas cits tev ir ļoti svarīgs vai nozīmē ļoti daudz, bet citiem ne, vai viņi to īsti nezina?"

vislielākā problēma dzīvē ir saikne ar citiem.
parasti to nevar tā vienkārši pārraut
un ja to pārrauj pēkšņi un traģiski, tā ievaino viņus.
un tu aizej ar smagumu vieglumā.

viņa sēž manā vēderā
iznīcināta, sakosta, slapja un smaga
puse banānmaizes.

savus solījumus vairs nepildu.

lai cik sūdīgi būtu, nav pietiekoši sūdīgi.
ir tik sūdīgi, ka visu laiku vnk kasās.
bet ir, ir sūdīgi.
tagad ir sūdīgi.

“es gribētu ar tevi piedzerties”

varbūt vienkārši nevienam nav vajadzīgs neko pierādīt?
kuros brīžos pašnāvība ir drosmīga un kuros gļēva?
tas ir tikai tavs viedoklis. eksistē tikai viedokļi, bet viedokļi neeksistē.

es nevaru pagulēt un es negribu iet gulēt
tādēļ es vemju ārā visas domas un piemēsloju internetu ar savu drazu
pārāk daudz "es"

mēs sēdējām un viņa stāstīja par to, kā viņai šodien gāja, ko darīja un ko viņa vispārīgi dara un mācās.
un tad viņa paskatījās man acīs un jautāja:
"un ko tev patīk darīt?"
"kādi ir tavi hobiji?"

vienkārši pārrestartējiet mani, izdzēsiet visu lieko un ieslēdziet automātisko atjauninājumu lejuplādi.
bet tā nevar, vaine?
vienkārši jāmet ārā un jāpērk vietā. viss jau ir sabojāts.