radu -

šonakt redzēju divus sapņus.

vienā pasaule bija beidzot nolēmusi visu cilvēcisko, ieskaitot cilvēku, noslaucīt no zemes virsmas. debesis pārklāja melni mākoņi un mēs skrējām uz mazajiem, gaišajiem cerības stūrīšiem, kuri lielā ātrumā ieņēma tumšo toni. bija diena, bet bija nakts. es izjutu spēcīgāko vēju, kādu varu iedomāties, kam sekoja tornado, zibeņi un es pat nezinu, kā pārējo raksturot. un, kad šķita, ka mēs esam izsprukuši sveikā, lai gan nezinu, kā, un debesis noskaidrojās, mēs redzējām, kā aiz horizonta ceļas milzīgs tsunami. es samierinājos ar beigām, tādēļ pamostoties, jutos mierīgāka, nekā ierasts. apmulsu, ka tomēr jāturpina šī dzīve. tomēr, ēdot brokastis, sapratu, ka esmu piemirsusi, kā jātur nazis un dakša.

otrajā bija sekss. visiem bija kaislīgs sekss. mums bija iedalīta milzīga telpa ar vairākām gultām un stūrīšiem, uz kuras cilvēki bija viens pie otra pielipuši kā medus lāse pie zeķes. no rīta, kad trolejbusā braucu uz lekciju, šķita, ka čalis, ar kuru gulēju, man sēdēja pretī. viņa skatiens bija tāds, ka viņš mani grib vairāk, nekā tajā sapnī. mūsu lomas bija mainījušās.