radu -

jau otro nakti pēc kārtas nespēju aizmigt. un psihiatrei es jautāju, vai man tā nebūs, viņa teica, ka nē, ka gulēšu, kā jau iepriekš.
es dusmojos, ka pati aizgāju pie tās psihiatres. bet ko man citu bija darīt? es vienkārši nevarēju. man vajadzēja pamēģināt zāles. tagad pati nožēloju. es nezinu, kas ir labāk – ciest ar un no zālēm vai bez.

vakar sāka sāpēt vēders, kuņģis, nezinu. apetīte faktiski nekāda. un no kā man tas? visu laiku man ir kaut kādas veselības problēmas. tagad guļu un mokos. nepatīk nakts klusums, šķiet, ka notiks kaut kas slikts. lai gan parasti naktis ir ok.

atkal ir tik pretīgi. vienkārši būt.