radu - no dienasgrāmatas

domāju arī par kseniju un to, kā viss vienkārši ir beidzies. un kādēļ es vispār viņā iejaucos. nē, kādēļ paļāvos. pakļāvos. es viņai vispār vairs neinteresēju. vai viņa par mani domā? un vai viņa man kādreiz vispār interesēja? kas man viņā interesēja?
bet tas ir atstājis tādu nelielu kaut kādu smagumu.

un tad vēl man nav sava stila, ir slikta redze un bērnišķīgs rokraksts. un vasara ir pusē. un gribas vienkārši pazust uz brīdi. neomulīgi savā ķermenī un prātā.