radu - Post a comment

esmu nezināmas uzmanības vidū
viens, ja neskaita kādu retu riteņbraucēju vai gājēju, kas steigā paskrien man garām
man apkārt brauc mašīnas, nebeidzami, mūžīgi, uz apli, garām, prom
kā pērlītes, kas tiek pārbērtas no vienas burciņas uz otru
bet es sēžu
nezināmā uzmanībā
jo nezinu, vai kāds uz mani paskatās vai ievēro
vai visi
vai neviens
vai ko domā
vai kur traucas
vai kas ar viņiem šodien notiks
bet mums visiem ir kas kopīgs
nezināma uzmanība
no manis
tevis
vai kāda
mainīga
bet mūžīga