Dažas domas:
1.Ik reiz kad kāds izsmejoši jautās kas tad ir tāds kas sociālajās zinātnēs (piem. politikā) būtu jāiemācās vai ir tik īpašs, pārtraucot jāatbild: Pardon, misjē/madmosel, lūdzu, uzkāpiet uz galda, piesaistiet sev pēc iespējas vairāk uzmanību, teiksim ar kādu tostu. Tad sāciet mežonīgi masturbēt, vai nokārtot savas dabīgās vajadzības, ar platu smaidu izpildot tās valsts himnu vai kādu apkārtējai sabiedrībai ļoti svētu dziesmu. Tad mēģiniet publikai ieskaidrot, ka eksaktos terminos runājot, viss ir dabīgi un ka sociālās zinātnes jūs neskar.
Apkārtējo šoks būs ekvivalents tam, ko manas smadzenes izjūt izdzirdot jūsu jautājumu.
2. Jāiemācās attīrīt ūdens elektrības zuduma gadījumos.
3. Eksaktās zinātnes- universs, sociālās- zeme. Metaforiski.
4. Pēdējā laikā atduros bieži pret kaut kādiem antisemītiem, kuri kā izrādās ir mani, draugi un paziņas.
5. Mazāk dzirdu ko cilvēki stāsta apkārt, vairāk redzu kas notiek pasaulē un visumā. Plašuma jautājumā īpaši tās lietas neatšķiras.
6. Psiholoģiskās slimības nav slimības. Tās ir traumētas psihes- kļūmes programmatūrā.
7. Mēs visi esam taisīti no zvaigžņu atomiem un to daļām. Kauns ka biju palaidis šito garām vidusskolā. Fundamentāli, tas nozīmē, ka mēs atrodamies visumā un visums atrodas mūsos.