From: roseta	Date: 15. Decembris 2011 - 23:09		(Link)

jā, jo mums nav citas iespējas. ja to nedarīs (nedzīvos pa šo iesākto līniju), tad nāksies ieraudzīt to cik izbiedēti nobijušies esam (iemesls nepilnībām tātad atrodams jau sen) - un tas ir kā šausmenē. ļoti sarežģīti - kā sapīti zirnekļu tīkli.
es atkal nenonācu ne pie kā jauna. jo to skandē visās malās - bailes palikt divatā ar sevi, sāpīgi būt pašam.

tas ir autors šim tekstam (virsrakstā minētais)?

ps. mums it kā vajag turpināties, bet viss ir tik izpostīts. kā, lai turpinās?

	From: sniegavirs	Date: 15. Decembris 2011 - 23:36		(Link)

Par autorību: autors esmu es. Virsrakstā minētais ir izdomātas galvenais varonis stāstam vai grāmatai (kas nu sanāks nezinu), kuru rakstu- vismaz cenšos rakstīt.
+
Kā lai turpinās? Nu, principā turpinās vai nu bērnos vai izcilībā. Bet tā iekšēji kā lai turpinās? Nez- katram savs ceļš, savas atbildes. Laikam, tikai zinu vienu universālu darbu, kas varētu atbildēt uz tavu jautājumu un tas ir H.Heses "Sidharta".
+
Man jau šķiet, ka tavā "ja to nedarīs (nedzīvos pa šo iesākto līniju), tad nāksies ieraudzīt to cik izbiedēti nobijušies esam", slēpjas vairāk fakts, ka izbiedēti būs vairāk apkārtējie par to, ka esi atļāvies deviēt- nepakļauties normām- nedzīvot kā citi pa to nolikto līniju.
+
Par to, ka nekas jauns un skandalē visās malās. Man bērnībā bija tāds jautājums, kas notiks, kad visas melodjas būs sakomponētas un visi vārdi pateikti un sakombinēti. Pēdējā pārāk bieži ir tāda nojauta, ka tuvojamies tādam punktam diezgan strauji.