Es gribēju būt Par Rokpeļņa grūpiju Liriski apkārt maukoties Nedēļu iztikt Ar vienu rūpiju Ar katru domu Lauzties- paukoties.
Par Aspazijas dēlu Gribēju būt- ne Raiņa. Viņš sistu mani vēlu Par neveiklām rīmēm Uz dzejas likuma saiņa. Pats skatītu, Ka dara ko ļoti cēlu Ka augšup pārvērtības maiņa Nāk caur sēžamvietas kvēli. Nav karaļvalstī šajā drosmīgo Kas varētu parādīt viņam mēli.
Par Vācieša brāli. (Gribēju būt) Viņš mācītu amorāli Kā vajag dzert. Un dzeltenajā presē rakstītu: Tas brālis Vācieša!... Bet mani būtu jācieš. Jo mēs būtu brāļi OOOJĀRs un OOONĒRs. Es būtu kāda maza Piegaujas pagasta mērs. Vēl tagad viņš brauktu ciemos- Un es būtu brālis.
Sanācu beigās Grūpija- tik ne Rokpeļņa Sanācu- dēls tik ne Rainim Nesanācu Vāciemtim jaunākais brālis Augstākais sasniegums 20 gados Uzvara konkursā Cālis.
|