Es gribēju būt
Par Rokpeļņa grūpiju
Liriski apkārt maukoties
Nedēļu iztikt
Ar vienu rūpiju
Ar katru domu
Lauzties- paukoties.

Par Aspazijas dēlu
Gribēju būt- ne Raiņa.
Viņš sistu mani vēlu
Par neveiklām rīmēm
Uz dzejas likuma saiņa.
Pats skatītu,
Ka dara ko ļoti cēlu
Ka augšup pārvērtības maiņa
Nāk caur sēžamvietas kvēli.
Nav karaļvalstī šajā drosmīgo
Kas varētu parādīt viņam mēli.

Par Vācieša brāli.
(Gribēju būt)
Viņš mācītu amorāli
Kā vajag dzert.
Un dzeltenajā presē rakstītu:
Tas brālis Vācieša!...
Bet mani būtu jācieš.
Jo mēs būtu brāļi
OOOJĀRs un OOONĒRs.
Es būtu kāda maza
Piegaujas pagasta mērs.
Vēl tagad viņš brauktu ciemos-
Un es būtu brālis.

Sanācu beigās
Grūpija- tik ne Rokpeļņa
Sanācu- dēls tik ne Rainim
Nesanācu Vāciemtim jaunākais brālis
Augstākais sasniegums 20 gados
Uzvara konkursā Cālis.