Tējas krūze
gremdējoties
atmiņās
remdējoties

piesaucu tevi
kad mīlu
tevi kad nīstu
piesaucu kā
patiesu un neīstu

atmiņas sit
un atmiņas glāsta
tu atkal klusē
bet acis nodod
un viņas stāsta

par caurdurtiem skūpstiem
svilinātām ilgām
par māju ar tevi
pie ezera un smilgām

bet tēja beidzas
esamība cērt pliķi
rūgtās atmiņās remdēties
kam tādi sadistiski niķi... ?