rokantēns...
Kaut kādā dziļākā nozīmē un jēgā, bez virspusējības- ikdienības. Tomēr atļaujos teikt, ka samaksa, ko izpērku ik dienas par grēkiem ir mana niederība... Lai kurp es eju, lai ko es domātu, darītu, rakstītu. Vienalga kur būtu, ar ko atrastos, sarakstītos, sarunātos... beigās ir svešuma sajūta. Nē te pat nav runa par kaut kādu sevis atsvešināšanu no citiem vai nodalīšanu. Te ir runa, par to, ka pazīsti, bet tajā pat laikā nē... tā vismaz man liekas- apsolūts bezjēdzīgums.

Atkal uzmācas man misters haidns... man viņš ir rokantēna formā... gribas visam un visiem smagi uzspļaut- pārņem naids... tād ļaunums, ar kuru pietiktu 10 holokaustiem... 3 pasaules kariem un vienam atmokaram- kurš būtu arī pēdējais karš. Iznīcība auļo pa vēnām.

"[..] arī mana nāve būs lieka mūžīgi mūžos."