Ir 20. augusts. skatos e-pastā un tur paziņojums par izlidošanas laiku un kodiņš, kas jāuzrādā. jā, toreiz, 17. jūlijā, es par pārsteigumu ne tikai citiem, bet arī pati sev atlidoju uz Latviju. Un tas bija vislabākais dzīves spēriens, kas man jebkad ir bijis, jo nekur nav tik labi kā mājās. Nu nebūtu es izturējusi līdz šodienai tajā ellē, nebūtu. Lai mans vārds un uzvārds šodien neparādās čekingā. man nevajag. man ir zelta dzīve mājās!

šorīt pirmo reizi pēc gadiem pie tējas piebēru cukuru.
un izlēju tēju izlietnē.
apsēdos ārā uz soliņa un izsmēlu miljoniem domu no tā tukšpaurīša, kas man uz pleciem. ja ir tik labi te, ja ir kāds, kas par jaunu uzcēlis mani debesīs, ja ir atkalsatikti un par jaunu iemīļoti draugi, tad kā lai saņemas un janvārī aizbrauc mācībās uz Turciju?

kur lai saņemas spēku izdomāt un saprast, kas man dzīvē ir svarīgāks.
karjera vs ģimene