19 Augusts 2008 @ 10:28
 
krāsoju savu krāsojamo gramatiņu un cenšos aizmirsties.
rīts ir briesmīgs. briesmīgāks nevar būt.
drebuļi krata, asinis uzslaucītas, galva griežas. un es te esmu pavisam viena, ne parunāties, ne paraudāt uz pleca.
tādēļ zīmēju mazo žurciņu uz izkrāsoju. krāsu pa krāsai un mēģinu noslēgties, izslēgties. vēl 10 stundas vientulībā un mokās.
bezdarbība, garlaicība kopsummējas un laiks velkas. parunā ar mani
 
 
jūtos: sabijusies