Pavisam nevainīgā sarunā mans kursabiedrs centās noskaidrot, kur es dzīvoju. Tajā mirklī man likās, ka tas ir ar tieši tādu mērķi, kā saruna beidzās - lai noskaidrotu, ka abi dzīvjam apmēram tikai 6 minūšu attālumā.

Vakardien taču no rīta pamodos ar ziņu, ka iepretim aptiekai, tajā salauztajā kokā kaut kas ir atstāts man.. Tā kā manai mājai pretim nav aptiekas, krītot mazām lietus lāsēm gāju meklēt visas tuvumā esošās un atradu īsto.

Kokā starp nolauztiem zariem bija iesprausta rozā salijusi tulpīte.


Šonakt ap plkst. 4 naktī viņš salijis stāvēja zem mana loga. uzmetu jaku uz pleciem un arī izskrēju lietū, kas bija daudz skaistāks kā Jāņu lietus - tik pat stiprs, taču mazākām lāsītēm, izskatījās, ka visas peļķes ir rūtotas. Viņš bija atnācis lai noskūpstītu mani. Lietū.

Un es domāju, ka man nav Jums jāstāsta, cik romantiski ir skūpstīties, kad traki līst un lietus lāses spēlējas sejā.