eju nu reiz čučēt. tāpat kā vakardien - ar austiņām ausīs un mūziku, kas man liek domāt ..
Lai gan vakardien pirms iemigšanas vēroju kā ēnas spēlējas, pārvēršoties par ķēmiem. un ja godīgi - bija tik dīvaini neturēt rokās telefonu un nerakstīt kādam par savu savādo vientulību .. jo bija bez desmit viens un es biju aizdomājusies par to uz kuru gultas pusi, lai lieku galvu .. un ne par ko citu.