un es atceros. kad vasarā braucu uz Īriju, es klausījos Janis Joplin dziesmu I'm leaving. toreiz man patiešām bija kāds, ko atstāt, pat ja viņš nemaz negaidīja mani. mana sirds vnk toreiz bija viņējā. un man likās svarīgi "dziedāt" par meiteni, kas dodas, bet viņai ir žēl. par meiteni, kas ir sakravājusi mantas, bet nevēlas ..

tagad bija tik sasodīti labi .. man nepieder neviena sirds. un vēl labāk - manējā ne tik nepieder kādam.