Un šodien saspurojos. par spīti temperatūrai, pie kuras es jau vienkārši esmu pieradusi, satuntulējos un izgāju ārā. ausīs mūzika, rokās šokolāde un no šalles, cepures un kapuces murkšķuļa ārā spīdēja vienīgi acis (un, jā, vēl neesmu satikusi nevienu cilvēku, kurš domātu, ka mana acu krāsa ir zila. Arī vecā kundzīte šodien teica, ka es Turcijā iederēšoties ar saviem ogļu matiem un acīm. Liels bija viņas pārstiegums, kad es atzinos, ka manas acis ir tumšzilas, nevis melnas).
Dabūju ārā pliķi no lapas, kas krita lejā. Izrunājos ar minkāniem, sapaijājāmies, saņaudējāmies. un visbeidzot paklačojos ar vilku sugas suņuku, kurš aiz vārtiņiem rēja. Jāatzīmē, ka ilgi viņš nerēja. drīzi vien astīte luncinājās, un bija dzirdama patīka smilkstēšana. Laikam sakārojās manu šoko.
Visam fonā skanēja dziesmas, kurām tumsā un tukšumā bez bēdas varēju dziedāt līdzi un mazliet padancot, apejot peļķes, vai staigājot pa apmalītēm.
Manā pleilistē viss sākās ar uzmundrinošu The Four Tops - I can't help Myself http://www.youtube.com/watch?v=CyvLmNNt
tieši šāds manās ausīs izskanēja Maroon 5 - Sunday Morning http://www.youtube.com/watch?v=K94C-T9v
un tad man sākās Cris Brown - With You, kas vēl pirms laika būtu izraisījis manī asaru plūdus. http://www.youtube.com/watch?v=CXQ-Z7VC