šorīt pamodos divas reizies. pirmajā, kad mīļotajam bija jābrauc prom, otrajā, kad kaķene bija uzrāpusies uz manis, un skaļi ņaudēja. Atvēru acis un Mazā skatījās man cieši, cieši actiņās, gaidīdama, kad es izrāpšos un ielikšu viņas mīļākos konservus tukšajā šķīvī .. tā nu es vēl aiz vien apakašveļā un siltajās čībās staigāju pa māju un tūliņ dzeršu kafiju. Lai vai kā, kad atplēsu kafijas bundžiņai pārvilkto folijam līdzīgo materiālu, tas ieplīsa sirsniņas formā. Tā arī atstāju, necentos noplēst visu.
jo tā es šorīt jūtos. sirsniņveidīgi.