pamazām lienu ārā no savas strādāšanas-negulēšanas-skriešanas alas. traka nedēļas nogale, jauni piedzīvojumi un dziedāšanas dziedāšana dziedāšana. vienmēr esmu bijusi ar dziesmu uz Tu, bet tagad kā vēl nekad dungoju pie sevīm. mostos ar dziesmu un rīta agrumā iemiegu ar to. turklāt veiksmīgi 3 dienu laikā neesmu redzējusi tumsu. ar gaismu ieeju darbiņā, ar gaismu - iznāku.

un vēl? uz vārda dienu uzdāvināju sev tetovējumu. gandrīz intīma rakstura bildes neievietošu.

bet šodien sāpe ir Sirdspuksti Baltijai. skrēju. ar onkuli Valdi. un pēc tam daudz daudz daudz savīlos. sākot ar Jaunā Laika karogiem, kas plīvoja skrienot, gan Ušakovu uz skatuves. sajūtas nebija. un to redzēju vēl daudzu citu acīs. uij, kā gribējās, uij, kā mīļoju savu Latviju, bet tik pat ļoti - uij - es nedomāju, ka skrējēji kaut par vienu piekto daļu jutās tā kā tie cilvēki pirms 20 gadiem.