kaut kā sākām runāties sejas grāmatā.. viņš teica, lai zvanu skaipā. un runāju latviski ar viņu. viņam nav mikrafona. es 5as vai vairāk minūtes stāstīju visu kas uz manas sirds, visu ko līdz šim nebiju spējīga pateikt viņam angliski. un pateicu. un tagad pati smaidu, cik viegli palika. laikam, jā. nu gan tas viss ir beidzies, vai arī .. esam fāzē, kad vienam otra diktam trūkst.

lai vai kā, abi zinām, ka mums abiem tas vnk nenostrādāja. varbūt reizēm ar bezgalīgo romantiku, izkušanu acu skatienu laikā un taureņiem skūpstoties nepietiek. attiecības un mīlestība kā tāda nav plika spēlīte. tā līdzi nes arī kaut ko vairāk ..