Ir rīti, kad tu pamosties un nesaproti, kāpēc vispār esi vēris acis vaļā.
šodien traki trūkst sniega. māju smaržas. drauga pleca. Vienkārši fiziski un garīgi TRŪKST!
tik dīvaini dīvaini dīvaini un vēlreiz DĪVAINI sēdēt savā gultā un skatīties uz visām atmiņbildēm, kas atstutētas pie sienas. seja pie sejas - viens otram blakus. šķiet, ka vienīgā kustība manā istabā pieder zivij akvārijā un sveces liesmai. pat mani priksti, kas ksutās, šodien liekas nedabiski. neīsti. šodien nav tā, kā gribētos, nu ne pavisam.

un es nesauktu to par homesick, vai garīgo piesārņojumu. es to nosauktu par vajadzību iziet ārā lietū. ir silti, mazliet līst un skaisti aiz loga. jo vairāk domā - jo vairāk skumst. fakts.

bet ausīs skan mammas balss.