šodien krustmammas bērnudārzā izlēkājos ritmikā kopā ar mazajiem bebukiem. daudz smieklu bija. pozitīvi! un tik dīvaini it kā no malas skatīties pašai uz sevi un apzināties, ka vēl pirms kāda gada nespēju iedomāties ne mazāko kontaktu ar bērniem - es vienkārši nekad nezināju, ko darīt, ko teikt utt. un tagad tas viss ir tik brīvi un mīļi. bērni beigās ķērās man ap kājām un pie rokām un vilka uz savas grupiņas telpām, bet man bija jāskrien prom.
tā nu es dzīvoju visu dienu ar pozitīvām domām.

un atvadas no krustvecākiem un vecvecākiem. mīļas. ar laimes vēlējumiem, omes asarām un māju vīna žvinguli.
pēc septiņām dienām es jau gulēšu savā jaunajā adresē.