es neticu, ka ir uz pasaules brīži, kuros iespējams pazust. apmaldīties - jā. bet ne pazust. jau otro dienu viena un tā pati dziesma neatkāpjas. un domāju, sapņoju par mācēšanu dzīvot - nevis ielikt savu roku Tavējā, bet gan, paskatoties debesīs, radīt spēka burbuli sev apkārt.

kad pēdējo reizi biju pie ārsta, man tas aizņēma rekordīsu laiku. ar patīkamu apsveicināšanos, ātru apskati, es devos ar savu smaidu prom. nākamā pārbaude tikai pēc pusgada (bet tāpat zinu, ka viss būs labi). kad viena cīņa uzvarēta, par ko mēs cīnāmies tālāk?